cienīt
cienīt cienu, cieni, ciena, arī cienīju, cienī, cienī, pag. cienīju; trans.
1.Atzīt (ko) par vērtīgu, nozīmīgu. Izjust cieņu [1] (1), godbijību (pret ko).
Piemēri..ja gribi, lai citi tevi ciena, tad proties cienīt citus un viņu darbu.
1.1.pareti Ievērot. Respektēt.
Piemēri..jo stingrāk ikviens tās [morālās normas] ievēros un cienīs, jo stiprāka un dzīves spējīgāka būs sabiedrība.
2.Ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
PiemēriCienīt klasisko baletu.
2.1.sar. Ar patiku lietot (ko) Ar patiku nodoties (kam).
PiemēriCienīt stipru kafiju.
Avoti: 2. sējums