cienīgs
cienīgs -ais; s. -a, -ā
cienīgi apst.
1.Tāds, kas atbilst augstām prasībām, izcilam stāvoklim. Tāds, kas pelna atzinību, ievērību u. tml. Vērts.
PiemēriUzslavas cienīgs.
- Uzslavas cienīgs.
- Apbalvojuma cienīgs.
- Viņš ir šī amata cienīgs.
- Ievērības cienīgs.
- Latvijas mākslinieku pienākums ir radīt darbus, kas ir lielās padomju tautas cienīgi.
- Kas Valentīnai vainas, noaugusi kā liepa. Diezin, vai tu maz esi viņas cienīgs?
2.Tāds, kurā izpaužas svinīgums, nopietnība, pašapzinīgums. Tāds, kas izturas svinīgi, nopietni, pašapzinīgi.
PiemēriCienīgi runāt.
- Cienīgi runāt.
- Cienīgi stāvēt.
- Ienāca profesors. Viņš bija paguvis pārģērbties tumšā svētdienas uzvalkā un tagad izskatījās.. ļoti cienīgs.
- Rāmi un cienīgi, gandrīz svinīgi, svešais pilsonis kāpa lejā pa kāpnēm..
3.lietv. nozīmē: cienīgais, -ā, v.; cienīgā, -ās, s.; sar. Vīrs, sieva.
PiemēriOjārs nenocietās un izmeta Pakalnam: «..tā Zara cienīgā uz mani tā ieēdusies!»
- Ojārs nenocietās un izmeta Pakalnam: «..tā Zara cienīgā uz mani tā ieēdusies!»
Avoti: 2. sējums