cieņa1
cieņa -as, s.; tikai vsk.
1.Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
PiemēriCieņa pret vecākiem.
Stabili vārdu savienojumiBūt (lielā) cieņā. Turēt cieņā (arī godā).
2.Morālā vērtība, morālā stāja, arī gods.
PiemēriSargāt savu cilvēcisko cieņu.
3.Savas vērtības, tiesību apziņa. Šīs apziņas izpausme.
PiemēriViņš.. runāja nesteidzīgi, ar cieņu.
Avoti: 2. sējums