cieņa2
cieņa -as, s.; novec.
Ēdiens, dzēriens, ar ko cienā.
PiemēriMāte vedējiem bij izcepusi gaļu ar olu kulteni. Tādu cieņu mēdza dot Jurģos.
- Māte vedējiem bij izcepusi gaļu ar olu kulteni. Tādu cieņu mēdza dot Jurģos.
- Mājinieki gatavoja svētku cieņas: kāva un svilināja cūkas, cepa plāceņus, brūvēja alu.
Avoti: 2. sējums