nelabi
nelabi apst.
1.Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
PiemēriNelabi izturēties pret darbabiedriem.
1.1.Draudīgi, naidīgi (spīdēt) — par acīm.
PiemēriCietumnieks piepeši sarāva abas rokas, tā ka ķēdes asi nostrinkšēja. Acis viņam nelabi iezvērojās.
2.Amorāli, netikumiski.
PiemēriDzīvot nelabi.
2.1.Rupji, nepieklājīgi (piemēram, runāt).
PiemēriSievietes sāka ķērkt kā izbiedētas vistas, braucēji nelabi lamājās..
3.Tā, ka rodas nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, arī tā, ka ir vemšana, reibonis.
PiemēriNeizsakāmi riebīga, salkana dvinga ložņāja pa soliem.. «Man... man nelabi...» Aelita rīstījās.
3.1.Mokoši (sāpēt).
PiemēriKreisais papēdis laikam noberzts. Kāpēc tad tas tik nelabi sūrst?
3.2.pārn. Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
Piemēri..ienāca kāda kaimiņiene vai kāds paziņa, pačīkstēja, pagaudās par grūtiem laikiem. Man vienmēr kļuva nelabi no šādām sarunām.
4.Smagi, grūti (dzīvot, darboties).
Piemēri..[ķēniņam] klājas nelabi - cik pa nakti karaspēku sadabū, tik pa dienu velns nomaitā..
5.Pretīgi, nepatīkami (garšot, ost).
PiemēriKartupeļi nelabi garšo.
6.Pārvērstā, nedabiskā balsī (parasti kliegt).
PiemēriGrīslis krita ar galvu lejup un sāpēs nelabi iekliedzās.
7.Tā, kā nevajag, nav vēlams.
Piemēri«Man pat šķiet, ka būtu nelabi, ja upe, jūru sasniegusi, aizmirstu avotu, kas bijis tās dzīvības devējs..»
Avoti: 5. sējums