neķītrs
neķītrs -ais; s. -a, -ā
neķītri apst.
1.Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Arī ļoti netikumisks, amorāls.
PiemēriNeķītrs vīrietis.
- Neķītrs vīrietis.
- Viņa saka, ko es pie Gusta izcietu, tas nav ne grāmatā aprakstāms. Viens neķītrs cilvēks viņš ir..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSavādi, bet vienmēr, kad pabeidzu kādu neķītru sakaru, es tūlīt iedomājos mājas. Es pēkšņi sajūtu maigas rūpes par sievu un bērniem.
- Savādi, bet vienmēr, kad pabeidzu kādu neķītru sakaru, es tūlīt iedomājos mājas. Es pēkšņi sajūtu maigas rūpes par sievu un bērniem.
1.2.Tāds, kura saturs ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Ļoti rupjš, piedauzīgs.
PiemēriNeķītra anekdote.
- Neķītra anekdote.
- Neķītri lamāties.
- Bezkaunīgākie puikas viņu saukāja par Lienes dēlu... Pēterim tas nozīmēja neķītrus apvainojumus viņa mātei.
- ..tur [pie sienas] saspraustas pastkartes ar neķītriem skatiem un no žurnāliem izgrieztiem kailu sieviešu nobildējumiem.
- «Viņš pats liels neģēlis un uzbāžas sievietēm. Cik reižu man vien tas nav tuvojies ar neķītriem priekšlikumiem.»
Avoti: 5. sējums