neķītrība
neķītrība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLuga ļoti asi vēršas pret reliģijas kalpu neķītrību..
2.parasti dsk. Ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
PiemēriPēdējā laikā, dzerdams vai arī tūlīt pēc tam, viņš visbiežāk klusēja. Kā redzams, neķītrību runāšana vairs nesagādāja prieku.
Avoti: 5. sējums