nelabojams
nelabojams -ais; s. -a, -ā
nelabojami apst.
1.Nol. divd. → labot.
2.Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot (par cilvēku).
PiemēriNelabojams kāršu spēlmanis.
2.1.Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
PiemēriNelabojama gaume.
2.2.Tāds, kas nepakļaujas dresūrai (par dzīvnieku).
PiemēriJau pirmajās sarunās ar zirgkopjiem viņš uzzināja, ka «Zelli» [zirgu] uzskata par «nelabojamu», kurš nepadodas nekādai apmācībai.
3.Tāds, ko vairs nav iespējams labot, novērst (par ko nepareizu, kļūmīgu).
PiemēriNav iespējams atsaukt vakardienu, tāpat kā izlabot vakar izdarīto nelabojamo kļūdu.
Avoti: 5. sējums