nelabojams
nelabojams -ais; s. -a, -ā
nelabojami apst.
1.Nol. divd. → labot.
2.Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot (par cilvēku).
PiemēriNelabojams kāršu spēlmanis.
- Nelabojams kāršu spēlmanis.
- Nelabojams dzērājs.
- Nelabojama sapņotāja.
- «Mamm, tev taisnība: Edgars ir nekrietns, nelabojams cilvēks.»
- ..tā [sieva] ir galīgi nelabojama sliņķe, kura neiet ne tikai kolhoza darbā, bet pat mājas dzīvē eksistē kā liekēde.
- «Olševski, jūs esat nelabojams optimists...»
2.1.Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
PiemēriNelabojama gaume.
- Nelabojama gaume.
- Nelabojami ieradumi.
- ..ja kāds [no viesiem] arī kliedza stiprāk, tas nebij aiz ļauna prāta, bet vienkārši aiz nelabojamas paražas.
- Lita līdz apnikumam ēdusi skābētus gurķus - mantu, uz ko meitene nelabojami kāra..
2.2.Tāds, kas nepakļaujas dresūrai (par dzīvnieku).
PiemēriJau pirmajās sarunās ar zirgkopjiem viņš uzzināja, ka «Zelli» [zirgu] uzskata par «nelabojamu», kurš nepadodas nekādai apmācībai.
- Jau pirmajās sarunās ar zirgkopjiem viņš uzzināja, ka «Zelli» [zirgu] uzskata par «nelabojamu», kurš nepadodas nekādai apmācībai.
3.Tāds, ko vairs nav iespējams labot, novērst (par ko nepareizu, kļūmīgu).
PiemēriNav iespējams atsaukt vakardienu, tāpat kā izlabot vakar izdarīto nelabojamo kļūdu.
- Nav iespējams atsaukt vakardienu, tāpat kā izlabot vakar izdarīto nelabojamo kļūdu.
- Gribas ticēt, ka pusaudzis ir sapratis, pie kādām nelabojamām sekām var novest neuzmanīga rotaļāšanās ar nazi.
- Viss, par ko viņa bija domājusi,.. savilkās vienā vienīgā līdz izmisumam karstā vēlmē, kaut Ingus būtu dzīvs un kaut nebūtu noticis tas nelabojamais, kas īsā acumirklī pārvelk svītru garu gadu centieniem..
Avoti: 5. sējums