Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nelabais
nelabais -ā, v.; mit., rel.
Velns. Ļauna mitoloģiska būtne.
PiemēriBet jo vairāk brālis Donats izbijās, kad kādā rītā gleznas atkal vairs [baznīcā] nebija. «Redzat, svētais tēvs, pats nelabais manu darbu noposta,» smējās Frančesko..
Stabili vārdu savienojumi(Kāds) nelabais (arī velns) dīdīja (arī kūdīja).
Avoti: 5. sējums