atsist
atsist -situ, -sit, -sit, pag. -situ; trans.
1.Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
PiemēriAtsist krūzei osu.
- Atsist krūzei osu.
1.1.Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atšķeļas, atdalās. Atdauzīt.
PiemēriAtsist kokam mizu.
- Atsist kokam mizu.
- Atsist sētai šķērskokus.
2.Ar sitienu atvirzīt šurp. Ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtsist bumbu šurp.
- Atsist bumbu šurp.
- Atsist ripu līdz laukuma vidum.
3.Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
PiemēriIņķītis nepieliecies atsita ar roku vītola zarus atpakaļ..
- Iņķītis nepieliecies atsita ar roku vītola zarus atpakaļ..
- Atsitis kuplos, melnos matus atpakaļ, viņš smiedamies nāca pie žodziņa slaucīties.
3.1.pārn. Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
PiemēriOļiņš, pirmais pie [degošās] mājas atsteidzies, mēģināja gan skriet iekšā, bet liesmas atsita viņu atpakaļ..
- Oļiņš, pirmais pie [degošās] mājas atsteidzies, mēģināja gan skriet iekšā, bet liesmas atsita viņu atpakaļ..
4.Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu). Panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
PiemēriPienāca Līcis [seržants] un ziņoja: «Uzbrukums atsists.»
- Pienāca Līcis [seržants] un ziņoja: «Uzbrukums atsists.»
- Kad [fašisti], metās triecienā, Sudmalis pats tos palīdzēja atsist ar ložmetēju.
- Padomju zeme ne vien noturējās pret.. ienaidnieka spēkiem, bet arī atsita tos un deva tiem nāvīgu triecienu.
- Apbruņoti ar koka nūjām un akmeņiem, streikojošie atsit policijas.. uzbrukumus.
- ..viņa plecu ķēra sniega pika... [zēns] gatavojās atsist uzbrukumu.
5.Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
PiemēriAtsist nieres.
- Atsist nieres.
- Atsist plaušas.
- ..vilkam klājās nelabi: ļaudis vienu kāju pavisam atsita..
5.1.Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
PiemēriAtsist roku klauvējot.
- Atsist roku klauvējot.
6.Ar spēju triecienu panākt, ka atduras (pret ko).
PiemēriTikko Ina izgājusi, vēja trieciens atkal atsit pret rūti kļavas zaru.
- Tikko Ina izgājusi, vēja trieciens atkal atsit pret rūti kļavas zaru.
6.1.Atdauzīt (pret ko).
Piemēri..[puisis] atsita pakausi pret sienu.
- ..[puisis] atsita pakausi pret sienu.
- Johanna atsit pret akmeni kailo kāju un sāpēs ievaidas.
7.Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
PiemēriAtsist vaļā grāmatu.
- Atsist vaļā grāmatu.
- ..šoferis nobremzēja, atsita kabīnes durvis..
- Divi zaldāti atsita vaļā katrs savu vārtu pusi.
- Viņš [skolotājs] pienāk pie galda, ar troksni atsit žurnālu... un atkal ar tādu pašu blīkšķi aizcērt žurnālu..
7.1.Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
Piemēri..Viktors nevērīgi atsita salijušo mēteli, zem kura bija gaišs vasaras uzvalks.
- ..Viktors nevērīgi atsita salijušo mēteli, zem kura bija gaišs vasaras uzvalks.
- Sieva spēcīgi atsit uz abām pusēm sarkano, plāno.. durvju aizkaru.
- ..tālumi un vēsture pašķīrās mūsu priekšā kā vējā atsisti viegli aizkari..
7.2.pareti Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
PiemēriAtsist kastes vāku.
- Atsist kastes vāku.
8.parasti 3. pers.; sar. Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
PiemēriMaize atsit pelējuma smaku.
- Maize atsit pelējuma smaku.
- Biezpiens atsita rūgtumu.
- Ābelēm ziedu vēl nebij, bet viss plaukstošais lapotnis cauri zaļumam atsita tādu apslēptu, nenotveramu sārtenumu.
- Koši zaļā [platmales] krāsa atsita kaut ko vidēju starp aļģes un rudzu zelmeņa zaļumu.
- Kā Dziesmām iznāk tik balti [aizkari], kaimiņienes brīnās. Viņām mūžīgi atsit iedzeltenu, mokies, kā gribi.
Avoti: 1. sējums