atsist
atsist -situ, -sit, -sit, pag. -situ; trans.
1.Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
PiemēriAtsist krūzei osu.
1.1.Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atšķeļas, atdalās. Atdauzīt.
PiemēriAtsist kokam mizu.
2.Ar sitienu atvirzīt šurp. Ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtsist bumbu šurp.
3.Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
PiemēriIņķītis nepieliecies atsita ar roku vītola zarus atpakaļ..
3.1.pārn. Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
PiemēriOļiņš, pirmais pie [degošās] mājas atsteidzies, mēģināja gan skriet iekšā, bet liesmas atsita viņu atpakaļ..
4.Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu). Panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
PiemēriPienāca Līcis [seržants] un ziņoja: «Uzbrukums atsists.»
5.Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
PiemēriAtsist nieres.
5.1.Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
PiemēriAtsist roku klauvējot.
6.Ar spēju triecienu panākt, ka atduras (pret ko).
PiemēriTikko Ina izgājusi, vēja trieciens atkal atsit pret rūti kļavas zaru.
6.1.Atdauzīt (pret ko).
Piemēri..[puisis] atsita pakausi pret sienu.
7.Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
PiemēriAtsist vaļā grāmatu.
7.1.Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
Piemēri..Viktors nevērīgi atsita salijušo mēteli, zem kura bija gaišs vasaras uzvalks.
7.2.pareti Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
PiemēriAtsist kastes vāku.
8.parasti 3. pers.; sar. Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
PiemēriMaize atsit pelējuma smaku.
Avoti: 1. sējums