atpūsties
atpūsties -pūšos, -pūties, -pūšas, pag. -pūtos; refl.
1.Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
PiemēriAtpūsties pēc strauja skrējiena.
1.1.Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
PiemēriGurdie locekļi tīksmi atpūtās no dienas tveices.
1.2.Sajust atvieglojumu, mieru (pēc atbrīvošanās no kā traucējoša).
PiemēriAtpūsties no pilsētas trokšņiem.
1.3.Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbībās, kas atšķiras no ikdienas darba.
PiemēriAtpūsties atvaļinājumā telšu pilsētiņā.
1.4.Izbeigt regulāri strādāt, darboties (par veciem cilvēkiem).
Piemēri..dzirdami arī vectēva soļi,.. kuram jau sen būtu laiks atpūsties uz silta mūrīša, taču vectēvs kaltē graudus..
Avoti: 1. sējums