atprasīt
atprasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Pieprasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
PiemēriAtprasīt aizdevumu.
- Atprasīt aizdevumu.
- Viņam bija lieli maksājumi, un parādus vajadzēja atprasīt.
- ..[kungs] sūtīja zeņķi tur, lai atprasot ķēniņam viņa.. tēva naudu.
- Īpašniekam ir tiesības atprasīt savu mantu no sveša, nelikumīga valdījuma.
2.pareti Pieprasīt, lai atdod (nopelnīto, apsolīto u. tml.).
PiemēriEs toreiz tikai pateicos par [solīto] laipnību, bet nāks diena, kad es tiešām ieiešu un atprasīšu solīto..
- Es toreiz tikai pateicos par [solīto] laipnību, bet nāks diena, kad es tiešām ieiešu un atprasīšu solīto..
3.Likt (parasti skolēniem), lai pastāsta (iemācīto).
PiemēriAtprasīt uzdoto vielu.
- Atprasīt uzdoto vielu.
- ..[Gustiņš] mācīja un atprasīja, vai mācītais labi saprasts.
Avoti: 1. sējums