atprasīties
atprasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur). Lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni). Izprasīties.
PiemēriNebijusi tikai tā gramatika! Iet atprasīties [no stundas]?
- Nebijusi tikai tā gramatika! Iet atprasīties [no stundas]?
- Pēc brokastīm viņš [puisis] atprasījās saimniekam uz tiesu.
- Atprasīties no skolas uz mājām.
Avoti: 1. sējums