atprasīties
atprasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur). Lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni). Izprasīties.
PiemēriNebijusi tikai tā gramatika! Iet atprasīties [no stundas]?
Avoti: 1. sējums