Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atpogāt
atpogāt
-āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.
Attaisīt (ko aizpogātu).
imperf.
Pogāt vaļā.
Piemēri
Atpogāt mēteli.
Piemēri
Atpogāt mēteli.
Atpogāt kažoku līdz pusei.
Kļuva karsti. Goba atpogāja virskrekla apkaklīti un slaucīja mutautā pieri.
Saulesvīrs atpogāja revolvera maksti un izņēma revolveri.
1.1.
Atbrīvot no pogcauruma vai cilpiņas (pogu).
Piemēri
Atpogāt visas pogas.
Piemēri
Atpogāt visas pogas.
Atpogāja [Roberts] svārku vienīgo pogu, kas tikko vēl turējās diegā.
Viņa rokas steidzīgi atbrīvoja augumu no pasaulīgā tērpa, ar drēbnieka veiklumu atpogājot pogas..
Avoti:
1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
atpludināt
atplūdums
atplūkāt
atplūkt
atplūst
atpļaut
atpogaļot
atpogāt
atpogāties
atprasīt
atprasīties
atprecēt
atpumpurot
atpurināt
atpūst
Tēzaurs
atpogāt
MLVV
atpogāt
MEV
atpuõgât