atpogāt
atpogāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Attaisīt (ko aizpogātu). imperf. Pogāt vaļā.
PiemēriAtpogāt mēteli.
- Atpogāt mēteli.
- Atpogāt kažoku līdz pusei.
- Kļuva karsti. Goba atpogāja virskrekla apkaklīti un slaucīja mutautā pieri.
- Saulesvīrs atpogāja revolvera maksti un izņēma revolveri.
1.1.Atbrīvot no pogcauruma vai cilpiņas (pogu).
PiemēriAtpogāt visas pogas.
- Atpogāt visas pogas.
- Atpogāja [Roberts] svārku vienīgo pogu, kas tikko vēl turējās diegā.
- Viņa rokas steidzīgi atbrīvoja augumu no pasaulīgā tērpa, ar drēbnieka veiklumu atpogājot pogas..
Avoti: 1. sējums