atplūst
atplūst parasti 3. pers., -plūst, pag. -plūda; intrans.
1.Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.). imperf. Plūst šurp. Plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriViļņi atplūst līdz kāpām.
1.1.Par skaņām.
PiemēriPāri upei un miglājiem atplūst skanīgas dziesmas.
1.2.Par smaržām.
Piemēri..pa vējam atplūst saldenā sveķu smarža.
1.3.Par gaismu.
PiemēriNo.. spuldzes atplūda vāja, trīsoša gaisma, kas meitenes seju vērta mazliet noslēpumainu.
1.4.pārn.; pareti Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
PiemēriĻaužu pūlis no kapa bedres atplūda pa vārtiem paskatīties, kāds vecais Brīviņš īsti izskatījās zārkā.
2.Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā). imperf. Plūst atpakaļ.
Piemēri..banga [jūrā] plīsa ar dobju troksni, šalcošām burzgām atplūzdama atpakaļ.
3.Aizplūst (no kādas vietas).
PiemēriGalva slimniekam jānoliek augstāk, lai no tās atplūstu asinis.
Avoti: 1. sējums