atpūtināt
atpūtināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.).
PiemēriAtpūtināt muguru.
- Atpūtināt muguru.
- Kad ap [siena] šķūni ir appļauts riņķī, Mārtiņš saka savu pazīstamo: «Ietaisīsim pīpi». Viņš pīpē, es sēdu un atpūtinu rokas.
- ..saimniece mirkli atlaidās gultā atpūtināt nogurušās kājas.
- Viņš uz mirkli aizvēra saules spožumā nogurušās acis, lai tās atpūtinātu..
- «Kur nu svētki bez prieka,» mājasmāte piekrīt [kaimiņienei]. «Šogad trīs dienas pēc kārtas. Izlīksmosies mūsējie un vēl kaulus dabūs atpūtināt.»
Stabili vārdu savienojumiAtpūtināt kaulus.
- Atpūtināt kaulus — sar. Sēžot vai guļot atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
1.1.Ļaut atpūsties (dzīvniekiem).
PiemēriZirgi nokusuši, neiet vairs, jāatpūtina... jūdzām nost un laidām zālē.
- Zirgi nokusuši, neiet vairs, jāatpūtina... jūdzām nost un laidām zālē.
- Tagad ir pusdienas laiks, jāatpūtina ķēve, citādi viņa mums vēl pavisam nokusīs.
Avoti: 1. sējums