Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atradenis
atradenis -ņa, v.; retāk
atradene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns. Cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
Piemēri..[muižnieks] atrod savā namā pamestu zīdaini... Iet gadi, un atradenim arvien vairāk, arvien biežāk jāpiedzīvo pazemojumi..
Avoti: 1. sējums