sadraudzēties
sadraudzēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Nonākt, draudzīgās attiecībās (ar kādu). Kļūt draugiem.
PiemēriTā Mameds palika skolā un drīz vien sadraudzējās ar visiem skolēniem, kuri viņu tīri vai lutināja.
1.1.Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) — par cilvēkiem. Nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) — par dzīvniekiem.
PiemēriZēns sadraudzējies ar suni.
1.2.pārn. Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
PiemēriAr spieķi tagad jāsadraudzējas, jāiemanās to pareizā taktī atbalstīt pret zemi.
Avoti: 7-1. sējums