ciest
ciest ciešu, ciet, cieš, pag. cietu.
1.trans. Just fiziskas sāpes, mokas.
PiemēriCiest zobu sāpes.
- Ciest zobu sāpes.
- Ciest stipras galvassāpes.
- ..caur balto apsēju sūcas asinis, un, juzdams to, [ievainotais] drēbnieks nemierā grozās. Vai varbūt viņam sāp? Jā, izrādās, viņš cieš lielas sāpes.
1.1.intrans.
Piemēri«Egil, jāiet,» sākoties jaunai sāpju lēkmei, Māra, zobus sakodusi, sacīja. Šai brīdī viņa Egilam bija.. tik mīļa, ka viņš atdotu.. visu, ja tikai Mārai nebūtu jācieš, nebūtu jāmokās.
- «Egil, jāiet,» sākoties jaunai sāpju lēkmei, Māra, zobus sakodusi, sacīja. Šai brīdī viņa Egilam bija.. tik mīļa, ka viņš atdotu.. visu, ja tikai Mārai nebūtu jācieš, nebūtu jāmokās.
- To slimnieku ārstēšanā, kuri cieta no sāpēm vēderā.., nolēma izmēģināt miega terapiju..
2.intrans. Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus. Dziļi skumt, bēdāties.
PiemēriCiest, zaudējot tuviniekus.
- Ciest, zaudējot tuviniekus.
- Ciest nelaimīgas mīlestības dēļ.
- Ciest no pašpārmetumiem.
- Cilvēks var daudz ciest arī no tā, ka nav visu pateicis.
- Tāds [jūtīgs] cilvēks savas kļūdas pārdzīvo visbriesmīgāk.. Droši vien tāpēc Ināra neraksta uz slimnīcu. Viņa klusē un cieš.
2.1.trans.
Piemēri..Lai cieš kaunu un pazemošanu, - viņas cietā sirds par to neiežēlojās.
- ..Lai cieš kaunu un pazemošanu, - viņas cietā sirds par to neiežēlojās.
3.trans. Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus.
PiemēriJa viņš grūtumu ciestu.., tad es justos nemierīga. Bet viņš dzīvo labi.
- Ja viņš grūtumu ciestu.., tad es justos nemierīga. Bet viņš dzīvo labi.
- Cirtēji [mežā] cieta pusbadu, ēda saknapinātas porcijas..
- Kā viņam klājas, Vai necieš.. trūkumu?
3.1.intrans. Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
PiemēriPar daudz es.. cietis zem verdzības spaida..
- Par daudz es.. cietis zem verdzības spaida..
- Tautām, kas gadsimtus cieta, Sakrāts bij ienaids un spīts.
3.2.Piedzīvot neveiksmi.
PiemēriCiest sakāvi karā.
- Ciest sakāvi karā.
- ..Ritums darbā bija cietis.. lielu neveiksmi.
- Neierasto [sacensību] apstākļu dēļ.. basketbolisti cieta zaudējumu.
4.intrans. Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku). Tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
Piemēri..operē slimnieku, kas cietis katastrofā. Viņam bojāts barības vads.
- ..operē slimnieku, kas cietis katastrofā. Viņam bojāts barības vads.
- Remze bija cietis mazāk. Tikai pārsistā lūpa un uzacs redzama.
- ..tauki nogulsnējas arī iekšējos orgānos, no kā visvairāk cieš sirds un asinsvadu sistēma un aknas.
4.1.Par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
PiemēriLīdzīgi citiem savvaļas dzīvniekiem abinieki stipri cieš no.. parazītiem.
- Līdzīgi citiem savvaļas dzīvniekiem abinieki stipri cieš no.. parazītiem.
4.2.Tikt bojātam (par augiem).
PiemēriJaunās eglītes, kā arī oši līdzenumu vērī cieš no vēlām rudens salnām.
- Jaunās eglītes, kā arī oši līdzenumu vērī cieš no vēlām rudens salnām.
- Pētījot.. bargo ziemu sala bojājumus augļu dārzos, noskaidrojās, ka cietusi kā augļu koku sakņu sistēma, tā arī virszemes daļas.
- ..sakņu dārzi.. cieš no pārlieka sausuma -.. burkāniem laksti atkal čokurojas kopā.
4.3.Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) – piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
PiemēriĒkas cietušas zemestrīcē.
- Ēkas cietušas zemestrīcē.
- Pie bāzēm sāk pienākt kuģi, kas cietuši pēdējo dienu vētrās..
- No visām lauksaimniecības nozarēm [okupācijas laikā] visvairāk cieta lopkopība. Tiklab liellopus, kā sīklopus okupanti nesaudzīgi izkāva un aizveda.
- Daudz cietis kara viesuļos šis skaistais Latvijas stūris..
4.4.trans. Piedzīvot nelaimes gadījumu. Tikt bojātam (nelaimes gadījumā).
PiemēriZvejnieki cietuši avāriju.
- Zvejnieki cietuši avāriju.
- ..par spīti rāmajam upes plūdumam kāda laiva te cieš avāriju..
4.5.pārn. Zaudēt vērtību, kvalitāti (piemēram, par mākslas darbu).
Piemēri..luga.. stipri cieš no tā, ka tajā gan raksturi, gan konflikti sauc atmiņā atkal un atkal redzētu un dzirdētu.
- ..luga.. stipri cieš no tā, ka tajā gan raksturi, gan konflikti sauc atmiņā atkal un atkal redzētu un dzirdētu.
- ..cietusi romāna sižetiskā vienotība, un brīžiem tas sadalījies atsevišķos reportāzveidīgos gabaliņos..
4.6.pārn. Pasliktināties (par cilvēku attiecībām).
PiemēriCieš biedriskās attiecības..
- Cieš biedriskās attiecības..
5.trans. Samierināties. Paciest.
PiemēriCiest viņa nevarēja šo muldoņu, šo pļāpu..
- Ciest viņa nevarēja šo muldoņu, šo pļāpu..
- Vai mūsu godīgie pilsoņi tevi te cietīs?
- Kristīne Dziesma necieš marli pie logiem, viņas mājā visam jābūt labam un uzslavas vērtam.
- ..mednieks iekaroja.. vismaz pret sevi [putna] ciešamu izturēšanos. Viņš kļuva par vienīgo cilvēku, kam Vēkšķis [putns] neuzbruka.
Stabili vārdu savienojumiBeigt ciest. Ciest kā zobu sāpes. Ciest klusu. Ciešamā kārta.
- Beigt ciest — poēt. Mirt.
- Ciest kā zobu sāpes — sar. Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
- Ciest klusu — Klusēt. Neteikt, neizpaust.
- Ciešamā kārta — val. Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
Avoti: 2. sējums