iesisties

iesisties -sitos, -sities, -sitas, pag. -sitos; refl.

1.Strauji virzoties, atsisties (pret šķērsli).

PiemēriMuša iesitas logā.

Muša iesitas logā.
Loga stiklā iesitās rudens vēja atrauta iesarkana kļavas lapa.
Atbraucējiem sejā iesitās lietus lāses.
pārn. Un vēl bezbēdīgāk un līksmāk skan dziesma, iesitas griestos, tad sagriežas skritulī un izveļas priekšnamā.

1.1.Strauji, pēkšņi pieskarties (par šķērsli).

PiemēriJanelis.. skrēja pa meža ceļu, un, kad sejā reizēm iesitās zemāks bērza zars, viņam tas likās tīri patīkami.

Janelis.. skrēja pa meža ceļu, un, kad sejā reizēm iesitās zemāks bērza zars, viņam tas likās tīri patīkami.

1.2.Strauji, pēkšņi skart (piemēram, par gaisa strāvām).

PiemēriVējš traucās caur Ventspils ielām, iesitās rūtī...

2.Strauji ievirzīties (kur iekšā) – piemēram, par lodi, šķembu.

PiemēriGaisu pāršķēla spēcīga ložmetēju kārta, un lodes nikni iesitās krasta smiltīs.

Gaisu pāršķēla spēcīga ložmetēju kārta, un lodes nikni iesitās krasta smiltīs.
..Vilis juta mugurā iesitamies kaut ko ārkārtīgi cietu un sāpīgu, dzirdēja nosprakstam automāta kārtu..
Akmens iesitas kādas trīs asis zemē.

2.1.Strauji ieplūst (kur iekšā) – piemēram, par gaisa strāvām.

PiemēriPa atvērto logu iesitās spirgts vēja vilnis, paceldams no rakstāmgalda kādu papīra lapu un nosviezdams uz grīdas.

Pa atvērto logu iesitās spirgts vēja vilnis, paceldams no rakstāmgalda kādu papīra lapu un nosviezdams uz grīdas.
Mednieki piesien zirgus un sanāk istabā. Tiem līdzi iesitas aukstais āra gaiss un tabakas smarža.

2.2.pareti Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).

PiemēriAbi vīrieši iesitās mazā šķērsieliņā..

3.parasti 3. pers. Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).

PiemēriDurvīs balta gaisma no.. griestu lampas iesitās Sveilim acīs un apžilbināja.

3.1.Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā).

PiemēriTad [māte] saudzīgi uzlika Ievai roku uz pleca: «Tu vēl dusmojies uz mani?» Ievai nodrebēja skropstas, vaigu galos iesitās karstums.

Tad [māte] saudzīgi uzlika Ievai roku uz pleca: «Tu vēl dusmojies uz mani?» Ievai nodrebēja skropstas, vaigu galos iesitās karstums.
Andris jūt, ka vaigos iesitas sārtums.
Zēns juta svelmi sakāpjam vaigos, karstuma šalti iesitamies ausu galos.
Laimes reibonis iesitas man galvā..

3.2.Pēkšņi sākt strauji pulsēt, strauji pieplūst (parasti galvā, sejā) – par asinīm.

PiemēriNo tādas domas Jaņukam asinis iesitās galvā un ausīs sāka džinkstēt..

No tādas domas Jaņukam asinis iesitās galvā un ausīs sāka džinkstēt..
Andris pameta ātru skatienu, un asinis iesitās deniņos. No fotoattēla viņā lūkojās Māra.
..aukstums lika asinīm straujāk ieviļņoties dzīslās, spirgtāk iesisties sejās.

3.3.Pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).

PiemēriGrīslis krita ar galvu lejup un sāpēs nelabi iekliedzās... Šausmīgas sāpes iesitās gurnā.

Grīslis krita ar galvu lejup un sāpēs nelabi iekliedzās... Šausmīgas sāpes iesitās gurnā.

4.parasti 3. pers. Iesākt pūst (kādā virzienā) – par vēju. Iegriezties [1].

PiemēriĻaudis ticēja un priecājās, ka pavasaris klāt.. Te uzreiz vējš iesitās ziemelī un visu kā grieztm nogrieza.

Ļaudis ticēja un priecājās, ka pavasaris klāt.. Te uzreiz vējš iesitās ziemelī un visu kā grieztm nogrieza.
Lāgu lāgiem iesities dienvidus vējš.

5.parasti 3. pers. Refl. → iesist₃.

PiemēriKrūzei iesities robs.

Stabili vārdu savienojumiIesist (ies) galvā. Iesisties starpā (arī vidū).

Iesist (ies) galvā — sar. Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
Iesisties starpā (arī vidū) — sar. Negaidīti, pēkšņi pārtraukt (ar savu runu, darbību, u. tml.).

Avoti: 3. sējums