iesist
iesist -situ, -sit, -sit, pag. -situ.
1.trans. Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
PiemēriIesist naglu dēlī.
- Iesist naglu dēlī.
- ..sameklējis resnāku stiepli, iesita zemnīcas griestos stingru skavu..
- Lai zirgs nevarētu aizbēgt, Rečs iesita gubas priekšā mietu; piesēja zirgu..
- Milzis muļķīti iesit līdz ceļiem zemē.
1.1.Ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos).
PiemēriIesist ripu laukuma vidū.
- Iesist ripu laukuma vidū.
- Iesist volejbola bumbu tīklā.
- ..gandrīz no laukuma centra.. viņš iesita bumbu vārtsargam rokās.
- Pagājušā gada pirmajās divās izbraukuma spēlēs mūsējie spēja iesist tikai divus vārtus.
Stabili vārdu savienojumiIesist vārtus.
- Iesist vārtus sar. — Ieraidīt (bumbu, ripu u.tml.) vārtos, iegūt punktu (piemēram, futbola, hokeja spēlē).
1.2.Ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt.
PiemēriVējš iesit krusu sejā.
- Vējš iesit krusu sejā.
- ..vajadzēja airēt un smelt no laivas ūdeni, kuru viļņi iesita arvien no jauna.
- Vējš sagriež smiltis īstā virpulī un iesit sejās, kad pļavā nolaižas helikopters..
- Lodes ieurbās blakus eglē, iesizdamas Ādamam sejā mizas gabalus un mitras sūnas.
1.3.pārn.; sar. Iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu).
PiemēriJa varēja sev iesist peļņu - neko nežēloja.. Zirnis braucējs kaut kurā laikā - tikai vienu: «Cik maksās?»
- Ja varēja sev iesist peļņu - neko nežēloja.. Zirnis braucējs kaut kurā laikā - tikai vienu: «Cik maksās?»
- Un reizēm uzmaldās «lielā rubļa» tīkotāji, tos interesē tikai viens.. - iesist naudu.
- «..pārdod olas, lai iesistu vēl kādu kapeiku.»
2.intrans. Sitot skart, dot triecienu.
PiemēriIesist sunim.
- Iesist sunim.
- Iesist ar āmuru pa pirkstiem.
- ..viņš man iesita ar knipi pa degunu.
- Ar saliektu kreiso roku zibenīgi iesitu uzbrucējam pakrūtē..
- Tēvs pakampj lauzni, iesit akmenim pāra reizes pierē..
- sal. Vējš uzreiz aprāvās, it kā kāds tam būtu iesitis pa muti.
2.1.trans.
Piemēri..māte.. iesita pļauku Aijas paziņam.
- ..māte.. iesita pļauku Aijas paziņam.
- Muzikanti jau sāka pūst lēnāk, bundzinieks iesita pēdējo sitienu pa savu instrumentu..
2.2.Iesisties1 – parasti par priekšmetiem.
PiemēriKas tuvu stāv, kur akmeņus skalda, lai daudz nežēlojas, ja drumsla iesit sejā.
- Kas tuvu stāv, kur akmeņus skalda, lai daudz nežēlojas, ja drumsla iesit sejā.
3.trans. Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
PiemēriIesist krūzē robu.
- Iesist krūzē robu.
- Iesist metālā iedobumu.
- ..trieciena vietā šī laka neplaisā, bet sava elastīguma dēļ ielokās un iesistā vieta pēc iztaisnošanas nav jāpārkrāso..
4.parasti 3. pers.; intrans. Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu). Iesisties (3).
PiemēriKlusām atvēru durvis. Gaisma man iesita pierē.
- Klusām atvēru durvis. Gaisma man iesita pierē.
- Kūla metās prom ēdamistabā. Sirds mazliet atskrējās, kad, durvis verot, cigāra dūms mājīgi iesita degunā.
4.1.Par sajūtām.
PiemēriSūrstoša, degoša sāpe viņai iesit pa pirkstiem.. Lielā apdeguma tulzna pārgājusi pušu.
- Sūrstoša, degoša sāpe viņai iesit pa pirkstiem.. Lielā apdeguma tulzna pārgājusi pušu.
Stabili vārdu savienojumiIesist (arī iecirst, iegriezt, ieraut u. tml.) robu. Iesist (ies) galvā.
- Iesist (arī iecirst, iegriezt, ieraut u. tml.) robu — sar. Radīt izdevumus. Radīt zaudējumus.
- Iesist (ies) galvā — sar. Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
- Iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) — Pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
Avoti: 3. sējums