iesilt
iesilt -silstu, -silsti, -silst, pag. -silu; intrans.
1.Kļūt siltam vai siltākam.
PiemēriIstaba iesilst.
1.1.Par laiku, laika posmu.
PiemēriJāiet, jānoliek mētelis, laiks jau iesilis.
1.2.Iesākt sildīt (par sauli).
PiemēriKūtsaugšā bij visādi labi, tikai.. pa paspārnēm vilka, kamēr saule iesila, tā pavēsāk..
1.3.Sasilt līdz darbam nepieciešamajai temperatūrai (par ierīci).
PiemēriMotors iesilst.
1.4.Sasilt (par cilvēkiem).
PiemēriZaldāti, lūkodami iesilt, vēcināja rokas ap pleciem, locījās, dauzīja kājas uz zemes.
2.sar. Iereibt.
PiemēriAp bufeti [krogā] kņada pieauga lielāka, Andrejs pabrīnījās: «No kura laika dīvajieši tā ar alu vien iesilst?»
3.Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai. Arī iekaist2, iekarst1.
PiemēriViņu pārtrauca tieši tajā brīdī, kad tikko sāka iesilt, - vārdi paši virknējās izteiksmīgos teicienos, doma kļuva plūstoši strauja un zibsnoši skaidra, strāvodama it kā no kāda paša iekšienē neapzināmi apslēpta avota.
3.1.Kļūt rosīgākam, dzīvākam (par sarunām, strīdu u. tml.).
PiemēriDebates iesila.
Stabili vārdu savienojumiSirds (arī sirdī) iesilst.
Avoti: 3. sējums