iesisties
iesisties -sitos, -sities, -sitas, pag. -sitos; refl.
1.Strauji virzoties, atsisties (pret šķērsli).
PiemēriMuša iesitas logā.
1.1.Strauji, pēkšņi pieskarties (par šķērsli).
PiemēriJanelis.. skrēja pa meža ceļu, un, kad sejā reizēm iesitās zemāks bērza zars, viņam tas likās tīri patīkami.
1.2.Strauji, pēkšņi skart (piemēram, par gaisa strāvām).
PiemēriVējš traucās caur Ventspils ielām, iesitās rūtī...
2.Strauji ievirzīties (kur iekšā) — piemēram, par lodi, šķembu.
PiemēriGaisu pāršķēla spēcīga ložmetēju kārta, un lodes nikni iesitās krasta smiltīs.
2.1.Strauji ieplūst (kur iekšā) — piemēram, par gaisa strāvām.
PiemēriPa atvērto logu iesitās spirgts vēja vilnis, paceldams no rakstāmgalda kādu papīra lapu un nosviezdams uz grīdas.
2.2.pareti Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriAbi vīrieši iesitās mazā šķērsieliņā..
3.parasti 3. pers. Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
PiemēriDurvīs balta gaisma no.. griestu lampas iesitās Sveilim acīs un apžilbināja.
3.1.Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā).
PiemēriTad [māte] saudzīgi uzlika Ievai roku uz pleca: «Tu vēl dusmojies uz mani?» Ievai nodrebēja skropstas, vaigu galos iesitās karstums.
3.2.Pēkšņi sākt strauji pulsēt, strauji pieplūst (parasti galvā, sejā) — par asinīm.
PiemēriNo tādas domas Jaņukam asinis iesitās galvā un ausīs sāka džinkstēt..
3.3.Pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
PiemēriGrīslis krita ar galvu lejup un sāpēs nelabi iekliedzās... Šausmīgas sāpes iesitās gurnā.
4.parasti 3. pers. Iesākt pūst (kādā virzienā) — par vēju. Iegriezties [1].
PiemēriĻaudis ticēja un priecājās, ka pavasaris klāt.. Te uzreiz vējš iesitās ziemelī un visu kā grieztm nogrieza.
Stabili vārdu savienojumiIesist (ies) galvā. Iesisties starpā (arī vidū).
Avoti: 3. sējums