iesist
iesist -situ, -sit, -sit, pag. -situ.
1.trans. Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
PiemēriIesist naglu dēlī.
1.1.Ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos).
PiemēriIesist ripu laukuma vidū.
Stabili vārdu savienojumiIesist vārtus.
1.2.Ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt.
PiemēriVējš iesit krusu sejā.
1.3.pārn.; sar. Iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu).
PiemēriJa varēja sev iesist peļņu - neko nežēloja.. Zirnis braucējs kaut kurā laikā - tikai vienu: «Cik maksās?»
2.intrans. Sitot skart, dot triecienu.
PiemēriIesist sunim.
2.1.trans.
Piemēri..māte.. iesita pļauku Aijas paziņam.
2.2.Iesisties1 — parasti par priekšmetiem.
PiemēriKas tuvu stāv, kur akmeņus skalda, lai daudz nežēlojas, ja drumsla iesit sejā.
3.trans. Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
PiemēriIesist krūzē robu.
4.parasti 3. pers.; intrans. Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu). Iesisties (3).
PiemēriKlusām atvēru durvis. Gaisma man iesita pierē.
4.1.Par sajūtām.
PiemēriSūrstoša, degoša sāpe viņai iesit pa pirkstiem.. Lielā apdeguma tulzna pārgājusi pušu.
Stabili vārdu savienojumiIesist (arī iecirst, iegriezt, ieraut u. tml.) robu. Iesist (ies) galvā.
Avoti: 3. sējums