noslāpt
noslāpt -slāpstu, -slāpsti, -slāpst, pag. -slāpu; intrans.
1.Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Nosmakt.
PiemēriJa tvana gāzes ieelpošana turpinās ilgi - cilvēks noslāpst, iet bojā no skābekļa bada.
1.1.Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
PiemēriUguns vairs netika uz priekšu, daudzās liesmu mēlītes kļuva arvien īsākas un nevarīgākas, beidzot tās noslāpa, izdvešot pēdējo šņācienu...
1.2.Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru). Kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
Piemēri..motors vairākas reizes nosprauslājās un pēkšņi noslāpa.
1.3.pārn. Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriKaspara satraukums noslāpa, atstādams skumju tukšuma sajūtu.
2.parasti 3. pers. Kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu).
PiemēriVienīgi ausīs vēl izskan aizejošo soļu troksnis, attālinās arvien vairāk, kļūst klusāks un klusāks, līdz noslāps pavisam.
3.Sajust ļoti stipras slāpes. Izslāpt.
PiemēriViņš bija noslāpis un meklēja pēc ūdens spaiņa.
Avoti: 5. sējums