apnikt
apnikt -nīku, -nīc, -nīk, retāk -nīkstu, -nīksti, -nīkst, pag. -niku.
1.intrans. Kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ).
PiemēriViņa rausa [ogas] ar abām rokām un dusmojās uz mani, ka man tik gausi ejot.. Man apnika viņas pārmetumi un arī mugura bij stipri nolīkusi, tāpēc es lasīju vēl gausāk.
- Viņa rausa [ogas] ar abām rokām un dusmojās uz mani, ka man tik gausi ejot.. Man apnika viņas pārmetumi un arī mugura bij stipri nolīkusi, tāpēc es lasīju vēl gausāk.
- Elzai tagad viss apnicis tā, ka pat pēdējais sīkums, kuru cits nemaz neievērotu, viņā rada dusmas, un saīgumu.
- Leimanim sāka gaidīšana apnikt.
1.1.Kļūt garlaicīgam, vienmuļīgam. Vairs neizraisīt interesi.
PiemēriApnīkstoša rotaļa.
- Apnīkstoša rotaļa.
- Bērnam neapnīk pasakas.
- Jūle ar Simku klusi salaulājās, apnika ļaudīm arī par viņiem runāt.
- Apnīk visskaistākais tērps, ja tas katru dienu, jāvelk mugurā, tāpat kā dziesma, ja radio to atkārto katru vakaru.
- Ernests: Veca dziesma. Apnikusi kā lietaina diena.
Stabili vārdu savienojumiApnikt līdz kaklam (arī līdz nāvei).
- Apnikt līdz kaklam (arī līdz nāvei) idioma — 1.sar. Neciešami apnikt.2. Kļūt pretīgam.
2.intrans.; reti Zaudēt paliku, interesi, pacietību. Sajust pretīgumu, riebumu.
PiemēriGandrīz katru rītu viņas [šuvējas] piecēlās durnām galvām, īgnas un apnikušas, drūmi sajauzdamas priekšā smago darba dienu.
- Gandrīz katru rītu viņas [šuvējas] piecēlās durnām galvām, īgnas un apnikušas, drūmi sajauzdamas priekšā smago darba dienu.
- Otrā dienā atnāca.. saimnieks pats uz sudmalām, jo viņš bij jau apnicis, gaidīdams puiša ar malieņu mājā..
3.trans.; parasti divd. formā: apnicis Tāds, kas ko uztver kā nepatīkamu, neinteresantu, pretīgu.
PiemēriZēns arvien vairāk noslēdzās sevī, kluss un drūms kā dzīvi apnicis vecis.
- Zēns arvien vairāk noslēdzās sevī, kluss un drūms kā dzīvi apnicis vecis.
Stabili vārdu savienojumiApnicis visu pasauli.
- Apnicis visu pasauli — Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
Avoti: 1. sējums