apnikt
apnikt -nīku, -nīc, -nīk, retāk -nīkstu, -nīksti, -nīkst, pag. -niku.
1.intrans. Kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ).
PiemēriViņa rausa [ogas] ar abām rokām un dusmojās uz mani, ka man tik gausi ejot.. Man apnika viņas pārmetumi un arī mugura bij stipri nolīkusi, tāpēc es lasīju vēl gausāk.
1.1.Kļūt garlaicīgam, vienmuļīgam. Vairs neizraisīt interesi.
PiemēriApnīkstoša rotaļa.
Stabili vārdu savienojumiApnikt līdz kaklam (arī līdz nāvei).
2.intrans.; reti Zaudēt paliku, interesi, pacietību. Sajust pretīgumu, riebumu.
PiemēriGandrīz katru rītu viņas [šuvējas] piecēlās durnām galvām, īgnas un apnikušas, drūmi sajauzdamas priekšā smago darba dienu.
3.trans.; parasti divd. formā: apnicis Tāds, kas ko uztver kā nepatīkamu, neinteresantu, pretīgu.
PiemēriZēns arvien vairāk noslēdzās sevī, kluss un drūms kā dzīvi apnicis vecis.
Stabili vārdu savienojumiApnicis visu pasauli.
Avoti: 1. sējums