apņēmīgs
apņēmīgs -ais; s. -a, -ā
apņēmīgi apst.
1.Tāds, kas cenšas noteikti realizēt nodomu, ieceri.
PiemēriApņēmīgs zēns.
- Apņēmīgs zēns.
- Apņēmīgs cilvēks.
- Viņa nemanot iznākusi no telts un stāv ugunskura gaismā tik apņēmīga un drosmīga, it kā nupat dotos kaujā par kādu lielu taisnību...
- Kā gāja visi šie gājēji tālāk un tālāk bez apstājas, stingri un apņēmīgi - kādai jaunai, saulainākai nākotnei pretim..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Stingrs, noteikts.
PiemēriApņēmīgs skatiens.
- Apņēmīgs skatiens.
- Apņēmīgi rīkoties.
- Simt seju te bija, bet visas apņēmīgas un cietas. Lūpas, pieres un asie, spēcīgie zodi sacīja: mēs izdarīsim, kas jādara.
- ..Pēc Annas balss apņēmīgās noskaņas Aina noprata: pārliecināt nevarēs.
- Paceltu galvu, apņēmīgiem soļiem [Mārtiņš] nogāja lejā pār tiltu..
Avoti: 1. sējums