apņēmība
apņēmība -as, s.; parasti vsk.
1.Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids → apņēmīgs.
PiemēriLiela apņēmība.
1.1.Šis rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā).
Piemēri«Es nebaidos!» viņa izslējās. Apņēmība skolotājas balsī nomierināja..
2.Stingrs nodoms. Apņemšanās.
PiemēriTikai vienu viņš nevarēja izmest no atmiņas - laivinieku Ismetu, kuram gribēja kādreiz briesmīgi, briesmīgi atriebties. Taču pamazām arī šī apņēmība izbalēja.
Avoti: 1. sējums