Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apņēmīgs
apņēmīgs -ais; s. -a, -ā
apņēmīgi apst.
1.Tāds, kas cenšas noteikti realizēt nodomu, ieceri.
PiemēriApņēmīgs zēns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Stingrs, noteikts.
PiemēriApņēmīgs skatiens.
Avoti: 1. sējums