Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kāroties
kāroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.; trans.
1.Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert). Kārot (1).
PiemēriPastāvīgi [slimniecei] slāpa pēc kaut kā skāba, tā kārojās rūgušpiena.
  • Pastāvīgi [slimniecei] slāpa pēc kaut kā skāba, tā kārojās rūgušpiena.
  • Rūdolfam ēst nekārojās, taču.. negribējās arī braukt no šejienes projām.
2.Ļoti vēlēties, gribēt iegūt. Arī alkt. Kārot (2).
PiemēriViņai vienmēr kārojies suņa, jau kopš agras bērnības, un nekad šī vēlēšanās nav piepildījusies.
  • Viņai vienmēr kārojies suņa, jau kopš agras bērnības, un nekad šī vēlēšanās nav piepildījusies.
  • Tik neizkliedzami viņam [apcietinātajam] kārojas brīvības...
2.1.Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
PiemēriJēkabs jaunībā meklēja ne vien mīļu, bet arī jautru sievu. Pārlieku kārojās mūžu ar dziesmām un smiekliem nodzīvot.
  • Jēkabs jaunībā meklēja ne vien mīļu, bet arī jautru sievu. Pārlieku kārojās mūžu ar dziesmām un smiekliem nodzīvot.
  • Kalvicam kārojās dzirdēt par Rīgu, vispirmā kārtā viņš gribēja pārbaudīt, cik taisnības tam, ko dažkārt stāstīja.
  • ..ļoti cilvēkam kārojas izdibināt, kas notiks nākotnē.
Avoti: 4. sējums