norūpēties
norūpēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko). Arī nobažīties.
PiemēriIeva bij norūpējusies viņa dēļ. Viņš bija manāmi iereibis, - cik drīz tur varēja atgadīties kāda nelaime.
- Ieva bij norūpējusies viņa dēļ. Viņš bija manāmi iereibis, - cik drīz tur varēja atgadīties kāda nelaime.
- Kalpus uzmanīdams un mūžīgi norūpējies par mantas vairošanu, Andrejs bija kļuvis īgns un rupjš.
- pārn. Kraukļu māte sēdēja uz ligzdas malas un, kad nolaidās tēvs, sacīja norūpējusies un klusi: «Tu esi pavisam nomocījies, tēvs.»
1.1.divd. formā: norūpējies Tāds, kurā izpaužas rūpes.
Piemēri..vīru acis norūpējušās vēlreiz atgriežas pie Madara.
- ..vīru acis norūpējušās vēlreiz atgriežas pie Madara.
- Tad ieskanas norūpējusies balss: «Man, Silvīt, tā neiznāk.»
Avoti: 5. sējums