norušķēties
norušķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
Kļūt netīram, notraipīties.
PiemēriNoplukuši, norušķējušies bērni pastaliņām kājās klaigādami skraidīja ap izsusējušo cementa baseinu.
- Noplukuši, norušķējušies bērni pastaliņām kājās klaigādami skraidīja ap izsusējušo cementa baseinu.
- Viņš sēd pelnos norušķējies.
Avoti: 5. sējums