nosacīt
nosacīt -saku, -saki, -saka, pag. -sacīju; trans.
1.Īsi pateikt, piebilst. Noteikt (1).
Piemēri«Gan jau būs labi,» Zigis nosacīja.
2.Pateikt, izteikt rīkojumu, stingru pamudinājumu. Noteikt (2).
PiemēriViņš paskatījās Ēvaldā un Vilnī, nosacīja: «Jūs nekur neejiet!» tad paņēma Zigi zem rokas un devās uz sacensību vietu.
3.Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Noteikt (3).
PiemēriBarons un kupčs nosaka, cik maksās par rudziem, par sviestu un liniem, vai nu prasi, vai ne, vairāk nedos.
3.1.Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
PiemēriĀrstēšanas veidu katrā gadījumā nosaka ārsts.
4.Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
PiemēriLiels godīgums un taisnības slāpes nosacīja viņa rīcību.
4.1.Ietekmēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu.
Piemēri..jauniešu dzīvi katrā konkrētā kolektīvā nosaka cilvēki..
5.Izsecināt, konstatēt, noskaidrot. Noteikt (5).
PiemēriNosacīt attālumu.
Avoti: 5. sējums