norullēt
norullēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
PiemēriNorullēt ceļu.
- Norullēt ceļu.
- Norullēt asfaltu.
- Viegli pukšķēdams, pa šķembu klājumu virzījās uz priekšu un atpakaļ smagais rullis. Zem viņa [veltņa] svara saplaka biezā šķembu kārta un kļuva līdzena kā dēlis... Sievietes laistīja norullēto klājumu..
2.Ar veltni nogludināt (veļu).
PiemēriNorullēt palagus.
- Norullēt palagus.
Avoti: 5. sējums