noruna
noruna -as, s.
Neoficiāla vienošanās.
PiemēriRomans saberzēja rokas, un sekoja cieša noruna, ka viņš ies uz Jankas brigādi.
- Romans saberzēja rokas, un sekoja cieša noruna, ka viņš ies uz Jankas brigādi.
- Tomēr noruna palika noruna, un Māra nemēdza dotos solījumus lauzt..
- sal. Brīviņu saimnieks ar priekšstrādnieku, abi kā pēc norunas sētsvidū pagrieza galvas uz ozola pusi..
Avoti: 5. sējums