norūgt
norūgt parasti 3. pers., -rūgst, pag. -rūga; intrans.
1.Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriNorūgusi bērzu sula.
2.Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem). Izrūgt (2).
Piemēri..katra akmens vai koka izgulēta zemes ligzda ir mitra un norūgusi..
Avoti: 5. sējums