Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
norūdījums
norūdījums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → norūdīt1.
PiemēriSals pārbauda cilvēkus un dabu, cik tiem izturības, norūdījuma, gribasspēka.
2.Paveikta darbība, rezultāts → norūdīt2.
PiemēriCirvja asmens norūdījums.
Avoti: 5. sējums