Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
norūdījums
norūdījums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → norūdīt1.
PiemēriSals pārbauda cilvēkus un dabu, cik tiem izturības, norūdījuma, gribasspēka.
  • Sals pārbauda cilvēkus un dabu, cik tiem izturības, norūdījuma, gribasspēka.
  • Tēvs saņēma Augustu rāmi un apvaldīti. Gluži tā, kā tas stingram vecās paaudzes.. vīram ar cieta norūdījuma sirdi pieklājās.
2.Paveikta darbība, rezultāts → norūdīt2.
PiemēriCirvja asmens norūdījums.
  • Cirvja asmens norūdījums.
Avoti: 5. sējums