norūdīt
norūdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
Piemēri..jo labāk cilvēks norūdīts, jo mazāk viņš reaģē uz temperatūras svārstībām.
- ..jo labāk cilvēks norūdīts, jo mazāk viņš reaģē uz temperatūras svārstībām.
- Ķermenis jānorūda pakāpeniski, bet neatlaidīgi, dienu no dienas sistemātiski pieradinot pie fiziska darba, pie aukstuma, mitruma..
- Šīs [zvejnieku] rokas ir norūdītas un cietas, tomēr arī tajās iemetas tulznas, ja strādā bez cimdiem.
- Fiziskais darbs un svaigais gaiss Ritu arvien vairāk norūdīja.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
PiemēriTrimdā aizvadītie gadi vēl vairāk norūdīja jaunā Fabriciusa raksturu, viņš iemācījās pārvarēt grūtības..
- Trimdā aizvadītie gadi vēl vairāk norūdīja jaunā Fabriciusa raksturu, viņš iemācījās pārvarēt grūtības..
- ..kauju ugunīs norūdīta draudzība bieži vien ir stiprāka par mīlestību.
2.Rūdot panākt, ka (kas) kļūst cietāks, ciets, izturīgāks, ka palielinās (kā) elastība.
PiemēriKaltu izgatavo no cirvju tērauda. Asmens jānorūda 30-40 mm platā joslā.
- Kaltu izgatavo no cirvju tērauda. Asmens jānorūda 30-40 mm platā joslā.
- Grūtākais ir norūdīt vīli pareizā cietumā.
- Lai norūdītu pārāk mīkstu āķi, to nokarsē līdz sarkankvēlei un tūlīt iegremdē trauciņā ar mašīneļļu.
Avoti: 5. sējums