Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
norotīt
norotīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
Rotot virzīt un pabeigt virzīt uz leju (ko uzrotītu).
PiemēriNorotīt piedurknes.
Avoti: 5. sējums