norobežotība
norobežotība -as, s.; parasti vsk.
2.Vispārināta īpašība → norobežots3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..atsevišķos darbos ar mākslinieciski spēcīgā formā ietvertām tālaika noskaņām viņi [individuālisti] tomēr salauž savu norobežotības čaulu.
Avoti: 5. sējums