norobežot
norobežot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
PiemēriJa nav iespējams ievietot saslimušo bērnu atsevišķā istabā, tad bērna gulta jānorobežo no pārējās telpas ar palagu..
1.1.Būt par zīmi (kā) robežai.
PiemēriViņš.. aizgāja līdz baltajiem stabiņiem, kas norobežoja šoseju no kraujas.
2.Noteikt sākumu un beigas (posmam).
Piemēri..grūti vērtēt kinematogrāfijas sniegumu kādā konkrēti norobežotā laika posmā, piemēram, vienā vai pāris gados.
2.1.Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita).
PiemēriNorobežot augu ģintī sugas.
2.2.Uztvert izolēti, bez saistības ar ko citu.
Piemēri..biju pati iemācījusies saprast arī to, ka nevar norobežot aktiera izpratnes jomu no varējuma - tie atrodas mijiedarbībā un viens otru balsta..
3.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
PiemēriNorobežot dēlu no draugiem.
Avoti: 5. sējums