norobežots
norobežots -ais; s. -a, -ā
norobežoti apst.
1.Divd. → norobežot.
2.Tāds, kam ir noteiktas robežas (par platību, telpu). Ierobežots.
Piemēri..zvaigžņu un atomu piepildītā telpa ir norobežota, kaut arī novērojumi vēl nerāda tās robežas.
2.1.Par priekšmetu, veidojumu u. tml.
PiemēriNorobežota audu kopa.
3.Tāds, kas ir savrups, (acis, kam nav saiknes (ar ko).
PiemēriTālākajā attīstībā kastu skaits ievērojami palielinājās, saskaldot tautu sīkās, stingri norobežotās un savā starpā bieži vien naidīgās grupās.
3.1.Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma. Arī vienpusīgs.
Piemēri..rakstniekiem nav vairs norobežots skatījums uz savas tautas dzīvi kā uz stingri izolētu, no citām tautām nošķirtu procesu.
Avoti: 5. sējums