norūdīt
norūdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
Piemēri..jo labāk cilvēks norūdīts, jo mazāk viņš reaģē uz temperatūras svārstībām.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
PiemēriTrimdā aizvadītie gadi vēl vairāk norūdīja jaunā Fabriciusa raksturu, viņš iemācījās pārvarēt grūtības..
2.Rūdot panākt, ka (kas) kļūst cietāks, ciets, izturīgāks, ka palielinās (kā) elastība.
PiemēriKaltu izgatavo no cirvju tērauda. Asmens jānorūda 30-40 mm platā joslā.
Avoti: 5. sējums