norobežoties
norobežoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Refl. → norobežot1. Tikt norobežotam.
PiemēriNorobežoties no ielas ar dzīvžogu.
1.1.Veidot robežu (ar ko) — par platību, telpu.
PiemēriVisapkārt kaili tīrumi kāpj kalnā, tālumā norobežodamies ar meža svītru..
2.Refl. → norobežot2. Tikt norobežotam.
PiemēriSkices dažkārt asi nenorobežojas no īsajiem stāstiem un tēlojumiem.
3.Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
Piemēri..viņš neilgi strādājis par pārdevēju, bet pēdējos gados galīgi norobežojās no sabiedrības.
3.1.Nepievienoties (kam), neatzīt par pareizu (ko).
PiemēriRainis noraida kristīgās baznīcas pārstāvju morāles sprediķus, norobežojas no utopistu (T. Mora, E. Belami) skaistajām, bet no reālās īstenības atrautajām fantāzijām..
3.2.Savā darbībā palikt (kā) ietvaros.
Piemēri..rakstnieki vairāk norobežojas sīkākās sadzīves jomās, dažādās ētiska rakstura problēmās, pret ko izskanējusi ne viena vien kritiska balss.
Avoti: 5. sējums