Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
normējums
normējums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → normēt1.
PiemēriRakstības normējums.
2.Paveikta darbība, rezultāts → normēt2.
Piemēri..no gaismas līdz gaismai viņš bij saimnieka laukā, rijā un kūtī, kaut kādu izkalpinājuma ierobežojumu vai darba laika normējumu latviešu laukstrādnieki nekad nav pazinuši.
Avoti: 5. sējums