normēt
normēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Noteikt (kam) normu (1).
PiemēriNormēt starptautiskās tiesības.
- Normēt starptautiskās tiesības.
- Normēt pieturzīmju lietošanu.
2.Noteikt (kam) normu (2).
PiemēriNormēt detaļu apstrādi.
- Normēt detaļu apstrādi.
- Padomju Savienībā visiem strādniekiem un kalpotājiem darba laiku normē valsts, piedaloties arodbiedrībām.
Avoti: 5. sējums