Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
normēt
normēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Noteikt (kam) normu (1).
PiemēriNormēt starptautiskās tiesības.
2.Noteikt (kam) normu (2).
PiemēriNormēt detaļu apstrādi.
Avoti: 5. sējums