norūcināt
norūcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Īsu brīdi rūcināt un pabeigt rūcināt.
PiemēriNorūcināt motoru.
2.intrans. Rūcinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
PiemēriAutomobilis norūcina gar pieturu.
Avoti: 5. sējums