Paplašinātā meklēšana
Meklējam norobežot.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (90):
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- aizmargot Aizžogot, norobežot ar margām.
- ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide. Vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
- Krusas grauds Ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes)- daļa.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- Kulišu lauks Ar kulisēm norobežots lauks.
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
- jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- Daļējs griezums Ar šķēlējplakni norobežots detaļas elements.
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
- izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
- nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
- šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
- atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
- pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
- sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
- pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
- iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
- norobežots Divd. --> norobežot.
- abstrahēties Domās norobežoties (no kā), nepievērst uzmanību, (kam).
- panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma, siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
- kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
- atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.). Nepiedalīties, norobežoties.
- daiva Katra no vienveidīgām, norobežotām daļiņām, kas veido veselo.
- dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
- Kulišu lauks Kulisēm norobežots lauks.
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- laukums Līdzena, parasti norobežota, īpašam nolūkam iekārtota platība.
- furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums. Augonis.
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
- biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- nostūris Neliela, parasti norobežota, vieta telpas malā.
- sētstarpa No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
- atdalījums No telpas, platības norobežota daļa, - nodalījums. Ierīkot pagrabā atdalījumu kartupeļiem.
- laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa. Kādas virsmas norobežota daļa.
- priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils. Pils ārējais pagalms.
- kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa. Ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas attiecīgā veseluma daļas).
- nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
- slodzīt Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā.
- sincītijs Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
- rauties Parasti savienojumā ar «sevī»: censties norobežoties no citiem, noslēgties.
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (1). Tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu.
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (2).
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (3).
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā. Šādas virsmas norobežota daļa.
- krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- Stiklveida ķermenis Recekļaina masa, ko apņem plāns apvalks un kas piepilda acs ābola apvalku norobežotās telpas lielāko daļu un cieši pieguļ pie tīklenes.
- izolēties Refl. --> izolēt (2). Nošķirties, norobežoties, atdalīties.
- norobežoties Refl. --> norobežot (1). Tikt norobežotam.
- norobežoties Refl. --> norobežot (2). Tikt norobežotam.
- ierauties Savienojumā ar «sevī»: norobežoties no citiem, noslēgties.
- apspraudīt Spraudāt norobežot, arī pārklāt (ar ko).
- apspraust Spraužot norobežot, arī pārklāt (ar ko).
- apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
- slēgts Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu ir norobežots no visām pusēm. Tāds, kas noris sistēmā, kurai nav izejas uz apkārtējo vidi.
- vaļējs Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm. Tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
- tīrs Tāds, kas eksistē, attīstās (galvenokārt) patstāvīgi, norobežoti, veic savus specifiskos uzdevumus (parasti par parādībām mākslā, zinātnē).
- ekskluzīvs Tāds, kas ir nošķirts, norobežots, tāds, kas izslēdz ko citu.
- slēgts Tāds, kas no visām pusēm ir norobežots, tāds, kam ir sienas un jumts (par telpu, celtni). Tāds, kas nav vaļējs.
- vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni). Tāds, kas nav slēgts.
- slēgts Tāds, kas pilnīgi norobežo kādu plaknes, telpas daļu. Tāds, kas ir pilnīgi norobežots (par plaknes, telpas daļu).
- noslēgts Tāds, kas veido atsevišķu, norobežotu grupu, kopumu. Savrups.
- plankums Tas, kas (parasti šķietamas norobežotas vietas veidā) izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, nokrāsu.
- izolators Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- mārīte Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem.
- apvilkt Velkot (piemēram, stiepli ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
- apvilkt Velkot (piemēram, stiepli), norobežot, nožogot (ar ko).
- stāvs Vertikālās uzbūves horizontāla konstruktīvā dūja (parasti celtnei, transportlīdzeklim), kas norobežota ar grīdu un parasti arī ar griestiem vai jumtu.
- stāvs Viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas.
- slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību. Horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- zilaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida aļģes, kuru šūnās nav morfoloģiski norobežotu kodolu un kuras ir galvenokārt zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- iekšpuse Vieta, kas atrodas telpā, priekšmetā, norobežotā laukumā.
- āriene Vieta, vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- norobežotība Vispārināta īpašība --> norobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- norobežotība Vispārināta īpašība --> norobežots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- platība Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
norobežot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV