sētstarpa
sētstarpa -as, s.
sētstarpe -es, dsk. ģen. -pju, s.
No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
Piemēri..tas [ceļš] no abām pusēm bija nožogots kārtīm. Tā nožogo ganu ceļus, un tos šajā pusē sauca par sētstarpām.
Avoti: 7-1. sējums